Ja iepriekšējās desmitgadēs ventilējamās fasādes galvenokārt tika izmantotas biroju un sabiedriskās ēkās, tad pēdējos gados tās arvien biežāk izmanto arī jaunu privātmāju būvniecībā un renovācijā.
Fasāžu risinājumus kopumā var iedalīt divos veidos: ventilējamās sistēmas un klasiskās ģipša un ķieģeļu fasādes. Ventilējamā sistēmā fasādes jumta aizmugurējā daļa ir labi vēdināma. Tas nodrošina fasādes seguma ilgmūžību un labu izskatu.
Ventilējamo sistēmu klāsts ir ļoti plašs, un fasāžu pārklājumiem ir pieejams koks, keramika, metāls, mākslīgais un dabīgais akmens, kā arī kompozītmateriāli. Vispārpieņemtajā valodā šādas fasāžu sistēmas dēvē par elpojošām, taču šis izteiciens neapraksta faktisko fizikāli strukturālo procesu.
Jaunākā un izturīgākā ir ventilējamā apmetuma fasāde, kur apdares apmetums tiek uzklāts uz cementa vai cita materiāla pamatnes, aiz tās izveidojot gaisa spraugu, lai caur barjeru iekļūstošie ūdens tvaiki varētu izplūst, nebojājot fasādes virsmu. Šāda veida fasādes risinājums Igaunijā ir jaunums, jo tas ir dārgs, taču citur to jau plaši izmanto. Tas ir īpaši piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem, kur lielāko daļu gada starpība starp iekštelpu un āra temperatūru ir liela, kā rezultātā notiek intensīva ūdens tvaiku kustība no siltākas telpas uz aukstāku – ārpusi.
Ventilējamo sistēmu pieaugošā popularitāte atspoguļojas arī klasisko akmens un ģipša fasāžu projektēšanā kā ventilējamu. Diemžēl Igaunijā tās joprojām tiek reti izmantotas, jo trūkst zināšanu un to cena ir acīmredzami augstāka. Patiesībā risinājums, kas ir lēts būvniecības laikā, parasti izrādās ievērojami dārgāks tā kalpošanas laikā, jo ir augstas uzturēšanas izmaksas un īss kalpošanas laiks.
Ja domājat, ka ir dārgi nolīgt profesionāli, pagaidiet, kamēr nolīgsiet amatieri.
FastFassaad ir pieredzējušākais fasāžu uzturēšanas uzņēmums Igaunijā, kas gadā uztur vairāk nekā 50 000 m2 fasāžu.